medus un tradīcijas
Senlatvieši uzskatīja bites par svētām radībām – dievu sūtītām un aizsargājamām. Bišu drava bija svēta vieta, ko saimnieks kopa ar lielu rūpību. Ticēja, ka bites jūt cilvēka noskaņojumu un nekad neuzbrūk labvēlīgam cilvēkam.
Gardas receptes Tavam svētku galdam!
Latvijā sīpolu mizās, Lietuvā ar bišu vasku
Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā Lieldienu laikā svarīga tradīcija ir olu rotāšana. Lai iegūtu viskrāšņākās olas, lietuvieši izmanto gan mums zināmo sīpolu mizu tehniku, gan krāsošanu ar vaska palīdzību.
Tehnika vienkārša – ņem jau vārītu olu un iemērcot adatu vai smalku nagliņu izkausētā bišu vaskā veido rakstus – līnijas vai punktus. Pēc tam gatavo krāsošanas šķīdumu: katlā uzvāra ūdeni, pievieno sāli, izvēlēto kokvilnas krāsu un dažas ēdamkarotes etiķa. Kad ūdens mazliet atdzisis, tajā liek olas un atstāj, lai tās iekrāsojas pāris stundas. Pēc tam vasku noņem.
Lai veidotu daudzkrāsainus rakstus, vispirms olu krāso gaišākā tonī, tad uzzīmē rakstus ar vasku un pēc tam iemērc tumšākā krāsā.
Kad olas ir ieguvušas vēlamo krāsu vai rakstu, tās vēl siltas ieeļļo, lai čaumala iegūtu skaistu spīdumu.
Ja grib, lai bites labi izdodas, tad Māras rītā priekš saules svešā kūtī jānocērp aitu pieres.
Ticējumi
Bišu dārzā nedrīkst bārties,
nedz arī tur ieiet basām kājām.
Ja bites, saulei noejot,
vēl laižas ziedos, tad rītā līs lietus.