Bez ziediem nebūtu medus! Bites vāc nektāru no dažādiem augiem un pārvērš to saldā medū, ko tik ļoti mīlam. Medus krāsa un garša gan ir atšķirīga – to ietekmē tas, no kāda auga bite ir ņēmusi nektāru. Iepazīsties ar Latvijā izplatītākajiem augiem, no kuriem bites taisa medu!

medus burciņā. rupjmaize, medus karote

Populāras medus šķirnes

Pavasara medus

to iegūst no dažādu sugu vītoliem (kārkliem), un tam var būt piejaukts nektārs no kļavām, augļu dārziem un ogulājiem, pienenēm un agri pavasarī ziedošām krustziežu sugām. Retāk ievāc tīru kārklu medu vai tīru pieneņu medu. Medus ātri kristalizējas, veidojot smalkgraudainu masu. Medus ir aromātisks ar izteiktu ziedu aromātu.

Pieneņu medus

ir intensīvi dzeltens ar nedaudz rūgtenu piegaršu, kas atgādina kaut ko no medikamentiem. Aromāts – koksnains, līdz pat asam, nedaudz etiķainam. Kristalizējoties medus kļūst tumšāks un veido mīkstu sviestainu struktūru.

Aveņu-krūkļu medus

ir sārtdzeltens ar diezgan stipru, ļoti patīkamu garšu un aromātu. Kristalizējas ļoti lēni, veido sīkus kristālus, izmantojams krēmveida medus pagatavošanai. Ja medus ir pārsvarā no aveņu nektāra, tas ir gaiša dzintara krāsā ar maigu garšu un nedaudz augļu aromātu.

Rapša medus

ir patīkams, aromātisks bez izteiktas garšas, ar maigu sviesta pēcgaršu. Medus ātri kristalizējas, šķidru medu sastop reti (parasti tas ir atsildīts), kristalizējoties veido smalkus kristālus un iegūst taukiem līdzīgu struktūru. Tā kā rapša medum ir maiga garša, to var izmantot, lai saldinātu dažādus ēdienus, sākot no tējas un beidzot ar konditorejas izstrādājumiem.

Liepu medus

viena no labākajām vasaras medus šķirnēm, visbiežāk gaiši dzeltens vai mazliet iezaļgans ar īpatnēju vieglu mentola aromātu, maigi salds ar nedaudz rūgtenu pēcgaršu. Kristalizējas cietā viendabīgā masā. Ēdienos labi sader ar visāda veida sieriem.

Āboliņa medus

ievāc no baltā (ložņu), bastarda, retāk sarkanā (pļavas) āboliņa ziediem. Gaiši dzeltens (retāk – iesarkani dzeltens), kristalizējies gandrīz balts, taukveida, ar ļoti maigu un patīkamu āboliņa ziedu garšu, ļoti salds. Atkarībā no āboliņa augšanas vietas, pēcgaršā var būt sajūtama svaiga siena, kanēļa vai pat muskatrieksta smarža un vaniļas piegarša.

Griķu medus

ir tumšsarkani brūns vai brūns, ar asu, īpatnēju garšu un smaržu. Mazāk salds kā citu ziedu medus, ar izteiktu pēcgaršu, kas atgādina grauzdēta iesala, melases aromātu. Kristalizējoties veido lielus kristālus, tendence noslāņoties (virspusē šķidrs fruktozes slānis). Izmanto gaļas marinēšanai pirms cepšanas, mērcēs, labi sader ar spēcīgas garšas sieru.

Viršu medus

 ir izcila rudens medus šķirne, tumšdzeltens, iesarkans vai brūni dzeltens, ar asu, rūgtenu aromātu un garšu. Tīrs viršu medus nekristalizējas, bet paliek želejveida. Pilnīgi tīru viršu medu iegūst reti, citu ziedu piejaukuma dēļ viršu medus kristalizējas, veidojot rupjus kristālus un saglabājot brūno krāsas toni. Raksturīga pazīme – medū redzami gaisa burbulīši. 

Ziedu medus

Visbiežāk iegūtais medus veids, ko bites ražo no ziedu nektāra. Ja ziedu medus ražots no vienas augu sugas ziediem, to sauc par monofloro medu un šķirni apzīmē ar konkrētā auga vārdu (liepu medus, viršu medus). Ja medus ievākts ilgākā laika periodā un to veido dažādu augu nektārs, to sauc par polifloro medu. Poliflorā medus garša ir vienmērīgāka, maigāka, turpretī monoflorais medus var pārsteigt ar intensīvu garšas buķeti.

Monoflorais medus

Latvijā izplatītākās monoflorā medus šķirnes ir kārklu, aveņu-krūkļu, rapša, liepu, griķu, viršu, āboliņa (galvenokārt no baltā jeb ložņu āboliņa). Medus šķirni nosaka, ja atrod auga putekšņu klātbūtni noteiktā proporcijā pret pārējiem putekšņiem, kas atrodas medū. Tiek ņemts vērā arī medus izskats, smarža un garša.

Poliflorais medus

Latvijā visbiežāk iegūst polifloro medu no dažādu augu ziediem. To atkarībā no ievākšanas laika sauc arī par pavasara, vasaras vai rudens ziedu medu. Dažkārt medus definēšanai izmanto ievākšanas vietu – pļavas ziedu, meža ziedu medus.

Lapu medus

Atšķiras no ziedu medus pēc arējam pazīmēm un ķīmiskā sastāva. Šķidrs lapu medus parasti ir viskozs, tumšs, var būt ar iezaļganu nokrāsu un melases garšu. Parasti kristalizējas lēnāk kā ziedu medus, bet ir arī dažas lapu medus šķirnes, piemēram, no skuju kokiem ievāktais, kas kristalizējas pat dažu dienu laikā. Lapu medu bites ražo pārstrādājot kukaiņu saldos izdalījumus uz koku lapām. Lapu medū ir vairāk minerālvielu nekā ziedu medū.