Medus ir unikāla dabīga izejviela visdažādāko vīnu gatavošanai - no viegliem dzirkstošiem līdz stipriem. Medus alkoholiskie dzērieni bija vissenākās reibinošās dziras zemēs, kur neaudzē vīnogas, un vienīgie, līdz sāka gatavot degvīnu no graudiem. Pēc zinātnieku liecībām, medus vīnam ir vairāk nekā 5000 gadu. Medus dzērienus gatavoja arī baltu tautas. Senie medus vīni bija ne tikai reibinoši, bet arī aromātiski, garšīgi un raudzēšanas procesā medus nezaudēja vērtīgās īpašības. Šiem vīniem ir arī ārstnieciskās īpašības, tos no seniem laikiem deva slimiem un novājinātiem cilvēkiem kā zāles. Pierādīts, ka medus vīnā saglabājas medus dabīgā buķete, B grupas vitamīni un citas vērtīgas vielas, tas pasargā no zarnu infekcijām, stimulē sirds darbību, veicina apetīti. Ja mūsdienās degvīnu kaut daļēji aizvietotu ar medus vīniem, tas nāktu par labu kā tautas veselībai, tā arī biškopībai. Pastāv uzskats: jo izglītotāka un kulturālāka nācija, jo lielāks ir pieprasījums pēc veselīgiem dabīgiem dzērieniem, pie kuriem pieskaitāmi arī medus vīni.             

Vīniem parasti izmanto gaišos medus ar maigo aromātu. Labākie skaitās liepu un dažādu ziedu medus. Tumšie - griķu, viršu, kastaņu – ir mazāk piemēroti asās smaržas dēļ savukārt krāsas dēļ dzērieni iznāk duļķaini, neizskatīgi. Medus vīniem ir vajadzīgs tīrs ūdens bez kaitīgiem piemaisījumiem. Labāk to ņemt no avota. Ciets ūdens nav derīgs.

Tos gatavo no misas, ņemot pēc apjoma vienādas daļas medus un ūdens. Dažkārt gatavo vēl piesātinātāku šķīdumu - 1 daļa medus un 0,5 daļas ūdens. Jo mazāk ūdens, jo stiprāks būs vīns, un tas praktiski ir domāts jau nākamajai paaudzei, jo, piemēram, vīnu, kas ielikts no vienas daļas medus un 0,5 daļām ūdens, gatavina 15-20 gadus. Mazāku koncentrāciju par 1:4 neizmanto, jo no šķidrākas misas nevar pagatavot vīnu, kas glabātos.

Misas vārīšanai katlā ielej medu, izšķīdina to siltā ūdenī. Katlu piepilda par 3/4 apjoma, jo vārot medus misa puto un var izšļākties no trauka. Vāra uz nelielas uguns. Kad misa sāk vārīties, uguni samazina līdz minimumam, lai tikai noturētu vārīšanos. Ja nu šķīdums pēkšņi sāk stipri vārīties, katlā pielej nedaudz auksta ūdens. Vārīšanas laikā, šķīdumu nepārtraukti maisa ar koka karoti vai menti un regulāri noņem putas, ko savāc atsevišķā traukā. Apmēram pēc divām stundām putas pārstāj veidoties, bet suslu vāra vēl pusstundu, pievienojot tai apiņus un garšvielas. Piedevas liek linu maisiņā un piekarina pie katla malas. Vārot misas daudzums samazinās, tālab beigās pielej karstu vārītu ūdeni līdz sākotnējam līmenim. Gatavo misu pārlej mucā vai stikla balonā raudzēšanai.

Ieraugam izmanto alus vai maizes raugu (starp citu, raugs piešķir vīnam rūgtu piegaršu), augļu vai ogu sulu, svaigu bišu maizes ieraugu. 

To gatavo šādi: 

• 20-30 g bišu maizes izšķīdina glāzē silta ūdens. 
• 300 g medus izšķīdina tādā pašā daudzumā ūdens un, lai iznīcinātu mikroorganismus, vāra 10 minūtes, noņemot putas. 
• Karstam šķīdumam pielej 0,7 l auksta vārīta ūdens, atdzesē, pielej bišu maizes ūdeni un liek siltumā. 
• Pēc nedēļas raugs maisījumā savairojas pietiekamā daudzumā, kas ir pietiekams 100 l medus misas ieraugam. 

Tomēr drošāk ir likt vīna rauga tīrkultūras, kas piešķir dzērienam, patīkamu garšu, uzlabo buķeti un pastiprina par 1-2 grādiem. Izmantojot tīrkultūras, rūgšana sākas un beidzas ātrāk, vīns ātrāk kļūst dzidrs, ir bagātāks ar ekstraktvielām un ir izturīgāks pret vīna slimībām.

Labākais trauks medus misas vārīšanai ir emaljēts vai alvots vara katls. Medus vīnu raudzē un glabā ozola mucās vai stikla balonos. Jaunas muciņas iepriekš labi iztvaicē un vairākas reizes izskalo ar verdošu ūdeni. Lietotas mucas bez tvaicēšanas vēl apdūmo (dezinficē) ar sēru, lai iznīcinātu pūšanas baktērijas, kas var sabojāt dzēriena garšu. Lai bagātinātu vīna buķeti, izmanto dažādas garšvielas un aromātiskus augus: kanēli, krustnagliņas, koriandru, diļļu sēklas, muskatriekstu, kadiķu ogas, ingveru, vanilīnu, citrona miziņu, ceriņu  ziedus, rožu ziedlapiņas, piparmētru lapas, vijolīšu saknes. Tomēr garšvielas nedrīkst nomākt medus buķeti. Dažkārt pievieno arī apiņus, kas vīnu padara reibinošāku, piešķir rūgtumu un pasargā no saskābšanas. Apiņu miecvielas dzidrina dzērienu.

Stipro medus vīnu rūgšanai labāk izmantot lielākus traukus, tāpēc, ka lielā apjomā process rit pareizāk un ātrāk, jo ir stabilāka temperatūra. 30-35°C rūgšana notiek pārāk strauji, izdalās daudz ogļskābās gāzes, paņemot sev līdzi daudz spirta un vērtīgo aromātisko vielu, un vīns kļūst, kā saka ražotāju, tukšs. Tāpēc optimāla raudzēšanas temperatūra ir 16-20°C, tā nodrošina normālus mikrobioloģiskus procesus un pakāpenisku rūgšanu.

Pēc ierauga pielikšanas misa sāk rūgt diennakts laikā - rodas putas. Dažās dienās process sasniedz maksimālu CO2, bet pēc 5-7 dienām tas samazinās, iestājas ilgstoša lēnas rūgšanas fāze, un tad vīnu ieliek aukstā pagrabā. Rūgšanai jānotiek ierobežotas gaisa apmaiņas apstākļos, taču brīvi jāvar izdalīties ogļskābajai gāzei, tāpēc mucas caurumu apsedz ar mitru drānu, bet balonus aprīko ar ūdens aizvaru: korķī iesprauž elastīgu cauruli, kam otrs gals ielikts traukā ar ūdeni.

Pēc vīna dzidrināšanas, to ar sifonu pārlej tīrā traukā un atstāj vēsumā nogatavināšanai. Bez pārliešanas vīns iegūs sērūdeņraža smaku, jo no vecām rauga šūnām iesūks daļu atmirušā rauga olbaltumvielu. Lai paātrinātu dzēriena nogatavināšanos, to izvēdina - 2-3 reizes pārlej no viena trauka otrā. Saskārušās ar gaisu, olbaltumvielas un ekstraktvielas ātrāk nogulsnējas, vīns kļūst tīrāks, patīkamāks, aromātiskāks. Skābekļa iedarbībā gaišie vīni kļūst zeltaināki, tumšie - gaišāki. Nogatavināšanās procesā vīna apjoms samazinās, bet traukam jābūt pilnam, tāpēc to uzpilda ar agrāk pagatavoto vīnu no pudelēm.

Laika gaitā stiprie medus vīni kļūst vēl stiprāki, garšīgāki un aromātiskāki. Senos laikos tos gatavināja 5-40 gadus. Ja medus misai pēc vārīšanas un atdzesēšanas pielej augļu vai ogu sulu un raudzē un nogatavina kā parasti, iznāk tā saucamais augļu medvīns. Dubultai misai (medus:ūdens - 1:1) pielej piekto daļu izvārītas misas. Sulai jābūt svaigai, tikko pagatavotai (izspiestai). Saldas sulas var pieliet vairāk nekā skābas. Izmanto ķiršu, bumbieru, ābolu, upeņu, jāņogu, melleņu, plūmju un aveņu sulu. Gatavojot augļu vai ogu medvīnu, misu vāra bez garšvielām, un gatava medus buķete būs atkarīga no medus un sulas. Sevišķi populāri alkoholiski medus dzērieni bija slāvu tautu vidū. Piemēram, 19. gadsimta beigās Krievijā bija 550 medus vīna darītavas, un šo dzērienu gatavoja arī eksportam, tā būtiski papildinot nacionālo budžetu.

Bērzu sulas medvīns

Misu vienu stundu vāra emaljētā traukā uz lēnas uguns, noņemot putas. Atdzisušam šķidrumam piemet 20 g rauga, rudzu maizes šķēlīti un atstāj siltā telpā uz 1,5-2 stundām, līdz sāk rūgt. Tad maizi izņem, traukam uzklāj audumu. Pēc straujas rūgšanas beigām dzērienu salej pudelēs un aizkorķē. Pēc 4-5 mēnešiem medvīns ir dzerams.

• 500 g medus,
• 3 l bērzu sulas.

Gadatirgus medvīns

13 glāzes jebkura medus izšķīdina 65 glāzes ūdens, izmēra šķidruma līmeni un pielej vēl 13 glāzes ūdens - vārot tikpat daudz ūdens iztvaicējas. Pievieno 100 g apiņu, 6 glāzes melnās tējas uzlējuma, pa 8 g kanēļa un krustnagliņu, raugu. Pēc raudzēšanas un mēnesi ilgas nostādināšanas vīnu var dzert.

Karaliskais medvīns

To gatavo no 2 daļām liepziedu medus un 1 daļas ūdens. Medu izšķīdina karstā ūdenī, pielej vēl vienu daļu ūdens un savāra līdz sākotnējam apjomam. Biezā misā 20-30 minūtes pirms vārīšanas beigām iegremdē maisiņu ar apiņiem un garšvielām. Uz puskilogramu medus ņem apmēram 35 g apiņu, 2 g ingvera, 2 g kanēļa un 2 g krustnagliņu, vēl pievieno 3 glāzes melnās tējas uzlējuma (no 12 g tējas). Šis šķīdums slikti rūgst, pat ja tam pieliek raugu, tālab to iztur telpās, kur ir 25 grādus silts. Nogatavināšanās ilgst ne mazāk par diviem gadiem. Pudelēs pilda pēc 3-4 gadiem. Šo medvīnu var glabāt gadsimtiem, un tas domāts trešajai un ceturtajai paaudzei. Mucas vai pudeles ierok smiltīs un uz kādu laiku "aizmirst". Senatnē šis dzēriens bija visdārgākais, un to nevis dzēra, bet izgaršoja.

Klostera medvīns

Uz 26 glāzēm medus ņem 52 glāzes ūdens un 150 g apiņu. Medu izšķīdina ūdenī un katlu liek uz plīts, atzīmējot ar kociņu šķidruma līmeni. Misu uz lēnas vienmērīgas uguns vāra trīs stundas, noņemot putas. Iegremdē maisiņu ar apiņiem un vāra vēl vienu stundu. Šķidrumu ar vārošu ūdeni uzpilda līdz sākotnējam līmenim, vēlreiz uzvāra un noņem no uguns. Siltu misu izkāš caur audumu koka vai stikla traukā līdz 4/5 apjoma, aizbāž ar linu audeklu un novieto siltā vietā rūgšanai. Pēc 3-4 nedēļām rūgšana praktiski beidzas, ir sajūtama spirta smarža, bet dzērienam vēl ļauj pastāvēt siltumā, līdz vairs nav dzirdama šņākšana. Tad vīnu izkāš, tur vēsumā vismaz gadu un divas reizes pārlej. Dzidru dzērienu sapilda pudelēs. Jo ilgāk dzēriens stāv, jo labāks kļūst.

Kovenskas medvīns

To vāra no tīra liepziedu medus, no koncentrētas misas (1:1) bez piedevām. Misu vāra 3-4 stundas, nepārtraukti maisot, lai nepiedegtu . Raudzēšanai neizmanto raugu - pašrūgšanas, dzidrināšanas un daudzgadīgas nostādināšanas rezultātā iznāk ļoti stiprs dzēriens (līdz 32 grādiem) ar patīkamu garšu un aromātu, un zeltainu nokrāsu. Izmantojot rauga tīrkultūru, dzēriena kvalitāte ir vēl labāka.

Lietuviešu medvīns

Gatavo no dubultas (medus:vīns - 1:1), pusotrkāršas (1:0,5) vai trīskāršas (1:2) misas. Vārīšanas laikā uz 100 l misas liek 150 g kadiķa ogu un 100 g ceriņa ziedu. Vāra kā parasti. Lietuviešu medvīnam ir lieliska garša un aromāts.

Poļu medvīns

Raudzē no dubultas vai trīskāršas misas. Uz 50 l šķidruma liek 250 g upeņu un 5 g baldriāna sakņu. Apiņus nelieto. Vāra un raudzē pēc parastas tehnoloģijas.

Vieglais medvīns

• 2 spaiņi medus,
• 6 spaiņi vāroša ūdens,
• 24 g kanēļa,
• 2 muskatrieksti.

Vāra kā parasti. Gatavu misu salej mucās, tur iegremdē maisiņā ieliktas garšvielas un ieraugu un atstāj siltumā. Pēc 4 nedēļām šķidrumu pārlej tīrā mucā un pēc mēneša vīnu pilda pudelēs. Glabā aukstā pagrabā.