Latvijas Biškopības biedrība par Gada biti 2021. gadā izvēlējusies lielo zemes kameni Bombus terrestris (Linnaeus,1758).
Šis ir pirmais gads, kad Latvijas Biškopības biedrība aicina pievērst biškopju un arī plašākas sabiedrības uzmanību savvaļas apputeksnētājiem. Medusbites nav vienīgie apputeksnētāji, rūpes par ziedu aplidošanu un ziedaugu tālāku eksistenci – apputeksnēšanu – uzņēmušies arī citi kukaiņi, galvenokārt bites. Šajā gadā tika atlasītas un gada apputeksnētāja godam izvirzītas četras pārstāves no bišu virsdzimtas: divas vientuļās bites – slaidbite Lasioglossum morio (Fabricius,1793) un smilšbite Andrena haemorrhoa (Fabricius, 1781), kā arī divas kameņu sugas – melnā kamene Bombus lucorum (Linnaeus, 1761) un lielā zemes kamene Bombus terrestris (Linnaeus,1758).
Latvijas Biškopības biedrības biedru un sabiedrības balsojumā tika noskaidrots kukainis, kurš šogad tiek iecelts Gada bites godā – lielā zemes kamene.
Latvijas Biškopības biedrība aicina pievērst uzmanību savvaļas apputeksnētājiem un iepazīstina ar mūsu medusbišu tuvām radiniecēm – kamenēm un vientuļajām bitēm. Rietumu medusbite Apis mellifera, ko plaši izmanto pasaules biškopībā, nav vienīgā bišu suga, kas nodrošina augu apputeksnēšanu. Eiropā savvaļā dzīvo aptuveni 2 000 bišu sugu, Latvijā – ap 300 bišu sugu. Katra bišu suga darbojas savu iespēju robežās, daudzas pat ir specializējušās un apmeklē tikai kādas noteiktas augu sugas ziedus, līdz ar to, bites viena otru papildina.
Kamenes, līdzīgi kā medusbites dzīvo saimēs. Galvenā atšķirība ir tā, ka medusbites ir aktīvas arī ziemā, bet kamenēm ziemo tikai iepriekšējā gadā dzimušās un apsēklotas kameņu mātes. Darba kamenes un trani rudenī iet bojā un nākamo pavasari nesagaida. Jaunā kameņu māte, pametusi ziemošanas vietu, pavasarī uzmeklē jaunu ligzdas vietu un sāk veidot jaunu saimi. Latvijā ir uzskaitītas ap 30 kameņu sugas, biežāk sastopamas, bez jau minētās melnās kamenes un lielās zemes kamenes, ir arī akmeņu kamene (Bombus lapidarius), tīruma kamene (Bombus agrorum) un meža kamene (Bombus sylvarum).
Latvijas Biškopības biedrības izraudzītā “Gada bite 2021” – lielā zemes kamene, ir viena no visplašāk izplatītajām kameņu sugām Latvijā. Taču ir vēl kāds nozīmīgs iemesls, kas šīs sugas kamenes padara īpašas. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām tās izmanto siltumnīcu augu apputeksnēšanai. Nu tās ir kļuvušas par pasaulē otru visvairāk komerciāli audzēto bišu sugu (nākamās aiz medusbitēm). Tiek lēsts, ka katru gadu tirdzniecībā nonāk vairāk nekā miljons mākslīgi audzētu kameņu saimju. Latvijā kamenes visvairāk izmanto tomātu apputeksnēšanai, tāpat tās lieliski strādā krūmmelleņu dārzos, zemeņu laukos un dažādu kultūraugu sēklu laukos. Reizē ar kamenēm apputeksnēšanas terminoloģijā ienācis tāds vārds kā vibroappute (buzz pollination): zieda apputeksnēšana, to sapurinot. Kamene prot ieķerties ziedā un sapurināt tā, ka putekšņi uzbirst uz kamenei. Šādi iegūst gan kukainis, gan augs! Kamenei putekšņi nepieciešami savas jaunās paaudzes barošanai, bet zieda sapurināšana nodrošina, ka putekšņi nonāk uz drīksnas un zieds tiek sekmīgi apputeksnēts.
Savvaļā šīs kamenes ligzdas veido pamestās peļu alās vai tamlīdzīgās vietās, ligzdas segumam lieti der pūkas un vilna, ko tur pametuši iepriekšējie iemītnieki. Mitekļa izraudzīšanās zemē, devusi arī kamenes vārdu.
Lielās zemes kamenes ir augumā lieli kukaiņi, kameņu mātes augums var sasniegt 20-22 mm garumu, darba kamenes ir mazākas. Tās ķermeni klāj samērā biezs apmatojums, tādēļ kamenes spēj lidot vēsā un miglainā laikā, kad citas bites lidot pārtrauc. Lai gan kamenes labprāt uzmeklē ziedus savas ligzdas tuvākajā apkārtnē (150-300 m), tās var lidot arī tālāk un barību atrast krietni tālu no mājām (1-1,5 km).
Raksta autors: Juris Šteiselis