Blogs
Nozares jaunumi, tendences un viedokļi

Maijs ir pieneņu mēnesis, kad visa pasaule zied dzeltena.

Bites cītīgi lido pienenēs, ābelēs, rapsī un ripsī, gan arī citos augos, jo maijs ir ziedonis, un ziedu apkārt ir ļoti daudz. Pēc tam biškopji piedāvās pavasara ziedu medu, kur tas viss ir iekšā, medu,  kas ir svaigs, ziedains, viegls, gaisīgs un smaržo pēc pavasara.

Pa retam izdodas sastapt arī tādu delikatesi kā monofloro pieneņu ziedu medu. Un šeit runa nav par pieneņu ziedu savārījumu ar cukuru, kuru arī sauc par pieneņu medu, bet gan par īstu, bišu ievāktu nektāru no augiem, kuru tās pārveido par medu. Lai arī kā pienenes saistās ar pavasari un lielo ziedēšanu, tomēr monoflors pieneņu medus ir diezgan rets medus veids ne tikai Latvijā, bet vispār pasaulē. 

 

Kas ir pienene?

  • Latviski: Ārstniecības pienene;
  • Angliski: Common Dandelion; 
  • Vāciski: Gemeine Kuhblume;
  • Zviedriski: Maskros;
  • Igauņu: Harilik võilill;
  • Lietuviešu: Paprastoji kiaulpienė;
  • Krievu: Oдуванчик лекарственный; 
  • Latīniskais nosaukums: Taraxacum officinale.

Dzimta: Compositae, syn. Asteraceae jeb Kurvjziežu vai Asteru dzimtas augs. Citi nozīmīgie šīs dzimtas nektāraugi – rudzupuķes, saulespuķes, dzelzenes, zeltslotiņas u.c. Pieneņu medus parasti ir Eiropas izcelsmes. 

Pienene ir daudzgadīgs, neliels (garumā 10-45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ļoti mainīga izskata augs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Sakne resna, vārpstveida. Lapas rozetē, ēveļveidīgas, plūksnas nevienādi trīsstūrveida, virzienā no lapas augšdaļas uz pamatu kļūst sīkākas. Stublājs (ziednesis) ar dobumu, nezaro, tā galā viens ziedu kurvītis, vīkala lapas 2 rindās, ārējās nokārušās vai atliekušās. Zied maijā un jūnijā. 

Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. (https://www.latvijasdaba.lv/)

Kas ietekmē pieneņu medus ieguvi?

Lai iegūtu medu, ir jābūt divām svarīgām lietām – jābūt no kā ievākt un jābūt kas ievāc.

Bitēm jābūt pieejamām ievērojamām pieneņu platībām, visbiežāk tās ir dabīgās pļavas un ganības. Mūsdienās intensīvās saimniekošanas apstākļos pieneņu pļavas paliek arvien mazāk. Pienenes lauksaimniecībā un arī dārza mauriņu pļāvēju vidū tiek uzskatīta par briesmīgu nezāli, kura jāiznīcina.

Pieņemsim, ka pieneņu pļavas ir, bet ar to viss vēl nepietiek. Ja laiks ir vēss un sauss,  pienenes nektāru izdala visai skopi, tāpēc viss ko bites šādos apstākļos var iegūt no pienenēm ir ziedputekšņi. Lai pienenes labi izdalītu nektāru nepieciešams silts laiks un labi mitruma apstākļi, gaisa mitrums, kā arī labi, ja augsnē mitruma ir augiem pietiekoši. Ideālais pavasaris nemaz nenotiek tik bieži. 

Ja dabas apstākļi labi – silts, mitrs laiks, saule spīd, bites varētu lidot, bet nelido pietiekami– jo bišu saimes nav vēl pietiekami spēcīgas, lai piedāvāto saldumu savāktu. Arī tāds var būt iemesls.

Visi ir – apstākļi labi, bites spēcīgas, pienenes it kā medo, bet pieneņu nektārs nenāk. Visticamāk tuvumā ir rapša lauki vai ābeļu dārzi, kas dod vairāk, līdz ar to izkonkurē pienenes un bites izvēlas tos. Pie šādiem ideāliem citiem apstākļiem bites varētu pārvietot uz vietu, kur rapša un ābeļdārzu nav, bet ir plaši pieneņu lauki, tad varētu izdoties.

Vēl varbūt arī, ka pieneņu medus ir ienests, taču biškopis to atstāj bitēm pašām ēšanai, jo šajā laikā tas ir ļoti nepieciešams pašas bišu saimes attīstībai.

Vislabākos pieneņu medus iegūst kalnainos reģionos Eiropā (Alpi, Pireneji), arī Latvijas pakalnes varētu būt derīgas. Ja dienvidu nogāzes labi uzsilst saules staros, ir pietiekami mitruma apstākļi, tad pieneņu nektāra izdalīšanās var būt arī visai laba.

Latvijā biškopjiem pienenes ir bieži zināmas kā labs ziedputekšņu avots nevis nektāraugs. Ir atrodamas ziņas, ka pieneņu ziedputekšņu proteīns neesot bitēm tas pats pilnvērtīgākais, tas varētu kalpot par mierinājumu, kad biškopji uzliek putekšņu savācējus uz stropiem un ziedputekšņus savāc sev, lai bites priekš sevis ievāc citus. Pieneņu ziedputekšņi cilvēkiem ir ļoti vērtīgi, ja ne pat visvērtīgākie no visiem ziedputekšņiem, jo satur daudzas vielas, kuras ir raksturīgas pienenēm. Tie ir ļoti skaistā oranžā krāsā.

Pieneņu medus īpašības

Pieneņu medus kā jau iepriekš minēts ir ne pārāk bieži sastopams monoflorā medus veids pasaulē. Visbiežāk varētu sastapt Eiropas izcelsmes pieneņu ziedu medu.

Pieneņu medus nosaukumi dažādās valodās: 

  • franču: Miel de Pissenlit; 
  • itāļu: Miele di Tarassaco; 
  • spāņu: Diente de León Miel; 
  • vācu: Löwenzahnhonig.

Sensorais raksturojums

Krāsa un konsistence  - gaiši līdz intensīvi zeltaini dzeltena, kristalizējoties var kļūt tumšāks. Svaigs medus, tikko izsviests ir biezs, plūstošs, kristalizējas ļoti ātri, bet to ir viegli atsildīt un tas atkal kļūst šķidrs. 

Aromāts - tīrs pieneņu medus ir ass, ar pieneņu ziedu aromātu, kas ir spēcīgāks, koncentrētāks nekā pieneņu zieda smarža dabā. Spēcīgs aromāts. To raksturo arī  kā amonjaks, kumelītes, etiķis, dzīvnieku līme, dažreiz arī vārīta vīna smarža, sākotnēji aromāts var likties nepatīkams.

Garšojot garša ir labāka, patīkamāka nekā smarža - spēcīga, nedaudz savelkoša, ar atsvaidzinošu pēcgaršu. Garša tiek raksturota kā vidēji salda ar pikantu noti. Garša tiek raksturota kā - garšo labāk nekā smaržo.

Pieneņu medus ārstniecībā

Pieneņu medum piemīt daudzas īpašības kādas piemīt arī augam, līdz ar to tas izmantojams ārstniecībā ar līdzīgu mērķi kā pienenes. Pienenes augs satur rūgtvielas, kuras noder pret dažādām kaitēm – dažādām nieru un aknu slimībām, iekaisuma slimībām gremošanas traktā. Medū šīs vielas ir, bet mazākā daudzumā nekā auga daļās. Ir atzīmēts, ka medum piemīt arī antioksidatīvas un antibakteriālas īpašības. Lieto klepus, kakla sāpju vai vieglu smaganu iekaisuma gadījumos. Ir medus veidi, kuriem šīs īpašības ir izteiktākas. Tradicionālā augu terapijā (fitoterapijā) pienenes lieto kā nieru un aknu ‘’tīrītājas’’, palīdz ārstēt astmu un bronhītu, urolitiāzi (nierakmeņus), holecistītu (žultspūšļa iekaisumu), hepatītu (aknu audu iekaisums)  un noder arī kardiovaskulāru (sirds un asinsrites sistēmas) slimību gadījumos.

Pieneņu medus virtuvē

Medus ir izcils ar tā garšas aromāta īpatnībām tā novērtētājiem un šo īpašību sapratējiem. Izmanto kā rūgteno dārzeņu un nenobriedinātu sieru pavadoni.

Izcils medus kā saldi-pikantu mērču pagatavošanas pamats. Mērces, kuras labi sader ar vārītu gaļu.

Lai izdodas pieneņu medus!

Raksta autore: LBB pētniece Ineta Eglīte

 

Izmantotie informācijas avoti:

https://www.latvijasdaba.lv/augi/taraxacum-officinale-fhwigg-sl/
https://www.honeytraveler.com/single-flower-honey/dandelion/
https://www.olioemiele.it/prodotto/miele-biologico-di-tarassaco/
http://www.guide-du-miel.com/lesmiels/Miel-de-pissenlit.html
https://bienen.info/loewenzahnhonig-selber-machen-und-alles-wissenswerte/#Die_Herstellung_von_sortenreinem_Loewenzahnhonig
https://www.latvijasdaba.lv/augi/taraxacum-officinale-fhwigg-sl/ 
https://www.laves.niedersachsen.de/startseite/lebensmittel/lebensmittelgruppen/honig/was-ist-ein-sortenhonig-148797.html
http://www.beeventure.de/imkerei/bienenprodukte/honig/sortenhonig/lowenzahnhonig.html