Propoliss
Bišu balzams, dabas penicilīns

Atverot stropu, starp kārēm un uz to pleciņiem var redzēt brūngani zaļu, reizēm dzeltenīgu, vai pat brūngani rūsganu masu, kas spēcīgi un patīkami smaržo pēc papeļu pumpuriem, medus, vaska un vanilīna. Tas ir propoliss, kam piemīt rūgtena garša un kas aptaustot kļūst ļoti lipīgs.

Vairums autoru uzskata, ka vārds "propoliss" cēlies no grieķu valodas (pro - priekš, polis - pilsēta, cietoksnis) un tas nozīmē, ka propoliss ir viela ar ko bites noslēdz savas pilsētas vārtus. V. Kivalkina (1964) uzskata tas cēlies no grieķu vārda propoliso, kas grieķiski nozīmē - aizziest. Abi šie skaidrojumi nav pretrunā ar propolisa nozīmi stropā un bišu dzīvē.

Bišu strops ir kā bagātību krātuve - medus, ziedputekšņi, bišu maize, vasks, propoliss, māšu peru pieniņš, bišu inde. Visus bišu saimes saražotos produktus cilvēki var izmantot savas veselības nostiprināšanā vai atjaunošanā un zinātne atklāj arvien jaunus veidus to darīt. Ir teiciens: "Kas der bitei, tas ir der arī cilvēkam".

Tomēr, lai arī tā vien liekas, ka bišu produkti ir kā speciāli radīti cilvēkiem, visam, ko stropā saražo, ir konkrēts pielietojums un uzdevums saimes dzīves procesos. Tāds ir arī propolisam - tas tiek izmantots gan kā dezinficējošs un konservējošs līdzeklis, gan kā celtniecības materiāls.

Propoliss - dabas penicilīns. Šādi nereti apzīmē šo brīnumaino bišu produktu. Patiesībā jau par bišu produktu propolisu var nosaukt tikai daļēji - atšķirībā no pārējiem bišu saimes ražojumiem, propolisa īpašības bites nosaka tikai daļēji. Propolisa radīšanā bites piedalās, par to nav šaubu, un vislielākais bišu nopelns ir viņu māka sameklēt propolisa veidošanai labākos izejmateriālus, piemēram, īstos augu pumpurus un izdalījumus uz auga mizas. Līdz ar to, ka propolisu ievāc no stropa apkārtnē augošajiem augiem, būtiski ir tas, kādi ir šajā apkārtnē augošie augi, kādas augu sugas ir pārstāvētas. Attiecīgi - propolisa sastāvs var krietni atšķirties, īpaši, ja tas ievākts atšķirīgās klimatiskās zonās, kur aug atšķirīgi augi.

Propoliss jeb bišu līme, kā to sauc ikdienā ļaudis, kas nav saistīti ar biškopību vai medicīnu, ir atbilstoši savam vārdam „pro" un „polis" - īsta priekšpilsēta , precīzāk - aizsargmūris bišu saimei. Arī vārda tiešā nozīmē - nereti bites ar propolisu tā aizmūrē stropa skreju tā, ka tikai knapi pašas, pa maziem caurumiņiem, tiek cauri.

Kādā grāmatā lasīju aptuveni šādus vārdus par propolisu:

„Propolisu bites ievāc un atnes stropā tāpat kā putekšņus. Tikai propolisu tās vāc nevis no ziediem, bet no dažādu koku pumpuriem. Tas tiek darīts karstā laikā, tad, kad ir visaugstākā temperatūra, jo tad tā masa ir mīksta. Taču, neskatoties uz to, darbs kukainīšiem veicas ļoti gausi – propolisa nastiņas savākšana var ilgt gandrīz stundu.”

Lasu un nebeidzu vien brīnīties, ar kādiem darbīgiem un nenogurdināmiem kukaiņiem mums, biteniekiem, ir darīšana! Jo citur savukārt bija rakstīts, ka viena putekšņu nastiņa sastāv no 2,3 miljoniem ziedputekšņu. Var būt arī mazāk, tas ir atkarīgs no putekšņu izmēra.