ziedputeksni

Putekšņi - unikāla uzturviela

No putekšņiem gatavotā bišu barība – peru pieniņš ir patiess brīnumlīdzeklis – to saņemot topošās bišu mātes pāraug savas vienaudzes darba bites. Tas notiek ātrāk – darba bite attīstās 21 dienā, bišu māte – 16 dienās, un kvalitatīvāk – darba bites piedzimst par darba rūķiem, visu savu mūžu ir spējīgas ilgstoši un nenogurdināmi strādāt – kopt citas bites, lidot pēc ienesuma, tīrīt ligzdu, sargāt to un galu galā – pārvērsties par nelielu farmaceitisko rūpnīcu – ražot peru pieniņu. Tomēr tās nekad nespēs to, ko spēj bišu māte. Bišu karaliene, saņēmusi šo barību, iegūst ne tikai citu ķermeņa apjomu (tā ir krietni lielāka augumā), bet tai arī mainās misija bišu saimē. Bišu māte ir spējīga dēt olas un tā nodrošina bišu saimes turpināšanos nākošajās paaudzēs. Un tas viss no tās pašas oliņas, kas darba bitei, atšķirīga tikai barība. Barība – peru pieniņš, kurš, lai gan ir bišu dziedzeru produkts, tomēr ražots no bišu maizes. No bišu maizes, kuru bites gatavo no putekšņiem.

Lasīt tālāk...
 

Putekšņi, ziedu putekšņi vai ziedu milti

Bites, aplidojušas ziedus pļavās, savās mājās, bišu saimes ligzdā, pārnes ne tikai nektāru. Aplūkojot uz stropa skrejlaipiņas atlidojušās bites, pie to kājām ir redzamas krāsainas piciņas. Biškopji saka – nastiņas. Samērā lielas, salīdzinot ar bites pašas augumu, košās krāsās krāsotas, tās pielipinātas bites pakaļējām kājām. Tā vien šķiet, ka bite tikai ar grūtībām spēj noturēt līdzsvaru smagās nastas dēļ; grīļodamās un balansēdama tā steberē skrejas melnā cauruma virzienā. Kas tie par graudiņiem? Vai tās ir kādas puķes sēklas, kas pielipušas bitei pie kājām?

Nē, tie ir ziedputekšņi. Savāktos putekšņus bites pārnes stropā, savā ligzdā, kur tos iepilda šūnu kanniņās, sastampā, pievieno tiem medu un fermentus, un putekšņi ieskābst. Jā, jā, bez šaubām, biškopības produktu pazinējiem tas nav nekas jauns, ka bites putekšņus pirms novietošanas glabāšanai pārveido vai, izsakoties precīzāk, sagatavo. Iemesls? Tādējādi tie kļūst ilgāk uzglabājami, kā arī bišu organismam vieglāk izmantojami. Tāpat arī no nektāra, kas ir šķidrs, jo bagāts ar ūdeni, tātad – rūgstošs, bites gatavo medu, kas savukārt var glabāties gadiem ilgi, praktiski nemainot savu vērtību.

Lasīt tālāk...
 

Ziedputekšņi

Zinām taču, ka medus ir viens no senākajiem pārtikas produktiem. Arī kā ārstniecības līdzeklis tas ir pazīstams jau kopš aizvēsturiskas senatnes. Medus vienmēr ir bijis modē, pareizāk sakot, tas vienmēr ir bijis aktuāls. Cilvēka interese par medu laiku pa laikam ir atslābusi; cilvēcei progresējot, attīstoties zinātnei un rūpniecībai, ir radītas citas saldvielas un sintezēti dažādi iedarbīgi medikamenti. Un tikai tagad, kad esam kļuvuši pārāk „ķīmiski” vai arī, ja zāles vairs īsti nepalīdz, mēs lūkojam pēc kāda dabiska, tradicionāla, ķīmiskai apstrādei nepakļauta produkta, kurš nepakļautu riskam mūsu imūnsistēmu, bet tieši pretēji – to stiprinātu. Un atrodam medu!
Zinātnieki un ārsti tad ķeras pie medus izpētes un secina – jā, medus ir ne tikai pārtikas produkts, medus ir arī zāles. Tie atklāj, ka medū ir antioksidanti un vitamīni, minerālvielas un mikroelementi. Izpēta arī, ka medum ir antibakteriāla iedarbība un piemīt prebiotiskas īpašības. Un vēl, un vēl, līdz sāk likties, ka medus ir kļuvis par pētnieku kārtējo jājamzirdziņu – medus ir pēkšņi nācis modē! Vai tā?

Lasīt tālāk...