Propoliss - dabas penicilīns

Propoliss - dabas penicilīns. Šādi nereti apzīmē šo brīnumaino bišu produktu. Patiesībā jau par bišu produktu propolisu var nosaukt tikai daļēji - atšķirībā no pārējiem bišu saimes ražojumiem, propolisa īpašības bites nosaka tikai daļēji. Propolisa radīšanā bites piedalās, par to nav šaubu, un vislielākais bišu nopelns ir viņu māka sameklēt propolisa veidošanai labākos izejmateriālus, piemēram, īstos augu pumpurus un izdalījumus uz auga mizas. Līdz ar to, ka propolisu ievāc no stropa apkārtnē augošajiem augiem, būtiski ir tas, kādi ir šajā apkārtnē augošie augi, kādas augu sugas ir pārstāvētas. Attiecīgi - propolisa sastāvs var krietni atšķirties, īpaši, ja tas ievākts atšķirīgās klimatiskās zonās, kur aug atšķirīgi augi.

 

Propoliss jeb bišu līme, kā to sauc ikdienā ļaudis, kas nav saistīti ar biškopību vai medicīnu, ir atbilstoši savam vārdam „pro" un „polis" - īsta priekšpilsēta , precīzāk - aizsargmūris bišu saimei. Arī vārda tiešā nozīmē - nereti bites ar propolisu tā aizmūrē stropa skreju tā, ka tikai knapi pašas, pa maziem caurumiņiem, tiek cauri.

Pirmsākumos uzskatīja, ka propolisam ir tikai mehāniskas barjeras loma. Biškopji, vadoties no novērojumiem, secināja, ka propoliss ir materiāls, kas pasargā saimes ligzdu no vēja un citiem klimata faktoriem, kā arī no ienaidnieku iekļūšanas ligzdā (ne vienmēr ir iespējams atrast dabā piemērotu ligzdas vietu ar ideāla izmēra skrejas caurumu), taču ar laiku ir noskaidrots, ka propolisam ir arī plašāka nozīme šajā, tīri funkcionālajā spektrā, esot par ligzdas materiālu. Tātad, propoliss bieži tiek piejaukts vaskam, tādejādi tas kalpo kā cietinātājs, stiprinājumu vietās šūnas iegūst papildus izturību. Otrkārt, propolisa uzdevums ir mazināt vibrācijas - tas ir plastiskāks par vasku un arī propolisa saķere ar dažādām virsmām ir labāka. Kustīgās konstrukcijās un pie iespējamām vibrācijām, tas ir būtiski (kā zinām, dabā bites dzīvo koku dobumos, tā ka ligzda iekārtota vietās, kas reizēm pat pavisam nosacīti atgādina stropu).

Bet kāpēc propolisu sauc par dabas penicilīnu? Tāpēc ka penicilīns ir sena, bet joprojām ļoti iedarbīga antibiotika. Penicilīns joprojām ir efektīvs daudzviet tur, kur nepalīdz modernās antibiotikas. Propoliss ir vēl labāks - tas ir efektīvs pat pret tādiem mikroorganismiem un tādu slimību ārstēšanā, kur sintētiskās antibiotikas nelīdz. Tas ir iedarbīgs arī pret mikroorganismiem, kuri izrāda rezistenci pret klasiski lietotajiem medikamentiem!

 

Bišu ievāktais propliss un viņa bagātais ķīmiskais sastāvs allaž piesaistījis mediķu interesi.

Pētnieku uzmanība centrā ir propolisa un no tā ražoto ārstniecības līdzekļu bioloģiskā aktivitāte. Līdz šim praksē plašu pielietojumu propoliss guvis rūpēs par mutes dobumu - ar propolisa piedevām ir izstrādāts vairākas zobupastas un mutes skalojamie šīdrumi. Tāpat propolissu jau pārbaudījuši anēmijas, išēmijas, dažādu infekcijas slimību un hepatīta pacienti. Sakarā ar to, ka propolisa sastāvā ietilpst vielas, kuras aizkavē attīstību (augšanas inhibitori), propoliss pārbaudīts arī pie saslimšanām ar ļaundabīgajiem audzējiem. Dermatoloģijā propoliss izmēģināts augu atjaunošanai, brūču apstrādāšanai, kā arī čūlu un ekzēmu ārstēšanai.

Vairāki citi pētījumi veikti, lai pārbaudītu propolisa šķīdumus ūdenī un spirtā. Pētījumi bija orientēti uz dažādu aknu slimību ārstēšanu.

Krietni pētīta un literatūrā labi dokumentēta ir propolisa citotoksīnā darbība. Šie petījumi tikuši mērķēti uz propolisa iedarbību uz ļaundabīgo šūnu augšanas ierobežošanu. No Brazīlijas propolisa nesen izstrādāts jauns diterpenoīds kuru nosauca par PMS-1 un kurš sekmīgi tiek lietots hepatocelulārajai karcinomai, plaušu karcinomai un ādas audzējiem.

Pētījumi snieguši daudzsološus rezultātus arī pētot mutes dobuma ļaundabīgos audzējus un leikēmuju - propolisa preparāti varētu tikt izmantoti pret šo ļaundabīgo šūnu augšanu.

Propolisā atrodamie flavonoīdi un fenola savienojumi ir ar antioksidantu iedarbību. Arī šo vielu klātbūtne vairo interesi par propolisu, kā potenciālu pretvēža preparātu avotu. Propolisa fenola savienojumi šūnās nomāc brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi un arī šādā veidā propoliss darbojas kā pretvēža preparāts.

Zinātnieki ir arī pētījuši, uz kādiem mikroorganismiem - baktērijām, sēnītēm un citiem - var iedarboties ar propolisu. Piemēram, vienā pētījumā tika noskaidrots, ka propolis nomācoši iedarbojas arī uz tādu patogēno organismu kā baktēriju Staphylococcus aureus (zeltainais stafilokoks). Latvija varbūt nedaudz mazāk ir zināms par propolisa pretiekaisuma un ka propolisu sekmīgi var izmantot, lai ārstētu ādas iekaisumus.

Propolisam ir vēl kāda plaši pazīstama, varētu pat teikt, propolisa vispopulārākā īpašība - bišu līme ir plaši pazīstama kā baktericīda viela. Un šīs ziņas nāk jau no seniem novērojumiem par stropa mikroklimatu. Biškopjiem allaž ir licies brīnumaini, kā bišu saime, kur atsevišķi īpatņi - kukaiņi - dzīvo tik lielā skaitā un tik cieši kopā, neaiziet bojā no dažādām slimībām. Jo tas taču visiem ir zināms un loģiski izskaidrojams - īpatņu blīvumam kādā telpas vienībā pieaugot, pienāk laiks, kad distances starp īpatņiem sarūk un slimību iedīgļiem viegli pārceļot no viena organisma uz nākošo. Tas ir pirmais priekšnosacījums, lai izceltos epidēmija! Bišu saime, atkarībā no daudziem vides faktoriem un saimes spēka, 40 līdz 60 tūkstoši īpatņu dzīvo stropā vai koka dobumā, kura tilpums ir no 40 - 80 litri. Nav grūti aprēķināt, ka bišu ligzdas apdzīvotības blīvums ir aptuveni 1000 īpatņi uz 1 litru jeb 1 īpatnis uz kubikcentimetru. Nav jau tā, ka bišu saimes nepazītu slimības - tomēr tie ir ārkārtas gadījumi. Normālā saimē viss ir kārtībā, lai arī vienas no bīstamākajām bišu slimībām Amerikas peru puves sporas ir sastopamas teju ikvienā stropā. Un tas ir iespējams tikai pateicoties stropā valdošajai baktericīdajai videi, kura savukārt tāda ir pateicoties tieši propolisam. Propoliss ir ne tikai bišu līme, propoliss arī personiskās higiēnas līdzeklis un stropa tīrīšanas līdzeklis. Piemēram, bites ļoti rūpīgi ar propolisu dezinficē katru šūnas kanniņu - bišu māte šādi nesagatavotā kanniņā nemaz i nedomā dēt oliņu. Vai arī otrs piemērs, stropā iekļuvis ienaidnieks - pele. Ja tā pasteigusies iekārtoties stropā pārāk agri rudenī, kamēr bites vēl ir aktīvas, bites peli var nodzelt. Saprotams, peli izvilkt no stropa bitēm nav pa spēkam, nekas cits neatliek kā izveidot peles mūmiju - ātri vien mirušā dzīvnieciņa ķermenis tiek ietērpts propolisa skafandrā. Un nerunājot nemaz par kādām baktērijām - pat ne smaciņa neizkļūst no tā ārā.

Iespējams, ka propoliss ir visvairāk pētītais bišu saimes produkts, un pavisam noteikti tas ir visvairāk lietotais bišu produkts dažādu zāļu un higiēnas līdzekļu sastāvā.

Propolisa preparāti nav tikai ārstniecības līdzekļi klasiskā izpratnē, tā kā mēs to iedomājamies dzirdot šo terminu - ziedes, izvilkumi utt. Propolisu izmanto arī kosmetologi. Ļoti iecienīta ir Brazīlijas lietusmežos ievāktā propolissa izmantošana vispārējām ķermeņa kompresēm. Šāda procedūra ilgst 50 minūtes.

No visa minētā varam spriest, ka propoliss ir ļoti aktīva, bioloģiski aktīvām vielām bagāta viela, ar visām no tā izrietošajām sekām. Propolisu var iegādāties pie biškopja un tas nemaksā nemaz tik dārgi - tomēr lietot to pašam uz savu roku gluži nevajadzētu - jebkurā gadījumā pirms tam ieteicams pakonsultēties ar speciālistu, savu ģimenes ārstu, vai attiecīgā profila speciālistu.

Juris Šteiselis