propoliss

Propoliss

Atverot stropu, starp kārēm un uz to pleciņiem var redzēt brūngani zaļu, reizēm dzeltenīgu, vai pat brūngani rūsganu masu, kas spēcīgi un patīkami smaržo pēc papeļu pumpuriem, medus, vaska un vanilīna. Tas ir propoliss, kam piemīt rūgtena garša un kas aptaustot kļūst ļoti lipīgs.

Vairums autoru uzskata, ka vārds "propoliss" cēlies no grieķu valodas (pro - priekš, polis - pilsēta, cietoksnis) un tas nozīmē, ka propoliss ir viela ar ko bites noslēdz savas pilsētas vārtus. V. Kivalkina (1964) uzskata tas cēlies no grieķu vārda propoliso, kas grieķiski nozīmē -aizziest. Abi šie skaidrojumi nav pretrunā ar propolisa nozīmi stropā un bišu dzīvē.

Propoliss ir lipīga sveķveida viela ar kuru bites aizziež stropā visas spraugas un sašaurina skreju. Bites propolisu izmanto kā siltumizolācijas materiālu, jo tas vāji vada siltumu. Ar propolisu tās pārklāj visus dzīvniekus, kas iekļuvuši stropā un kurus tās pēc nonāvēšanas nespēj izvilkt no stropa laukā. Propoliss aizkavē to pūšanu un pasargā stropu no nepatīkamās smakas.

Lasīt tālāk...
 

Bišu balzams - propoliss

Bišu strops ir kā bagātību krātuve-medus, ziedputekšņi, bišu maize, vasks, propoliss, māšu peru pieniņš, bišu inde. Visus bišu saimes saražotos produktus cilvēki var izmantot savas veselības nostiprināšanā vai atjaunošanā un zinātne atklāj arvien jaunus veidus to darīt. Ir teiciens :'Kas der bitei, tas ir der arī cilvēkam".

Tomēr, lai arī tā vien liekas, ka bišu produkti ir kā speciāli radīti cilvēkiem, visam, ko stropā saražo, ir konkrēts pielietojums un uzdevums saimes dzīves procesos. Tāds ir arī propolisam- tas tiek izmantots gan kā dezinficējošs un konservējošs līdzeklis, gan kā celtniecības materiāls.

Atverot stropu, var redzēt, ka uz kārēm, stropa sienām, sedziņas ir brūngana, patīkami rūgteni smaržojoša, sveķaina viela. Krāsa var mainīties no dzeltenas līdz melni brūnai, atkarībā no tā, no kādiem augiem propoliss iegūts. Latvijā propoliss pārsvarā ir vidēji līdz  tumši brūns, galvenais izejmateriāls ir bērzi, apses un papeles, arī skujkoki. Stropa temperatūrā ap 35˚C tas ir lipīgs, plastisks, bet zemākā temperatūrā ātri sacietē un kļūst drūpošs. Garša ir rūgtena, nedaudz dedzinoša.

Lasīt tālāk...
 

Propoliss - dabas penicilīns

Propoliss - dabas penicilīns. Šādi nereti apzīmē šo brīnumaino bišu produktu. Patiesībā jau par bišu produktu propolisu var nosaukt tikai daļēji - atšķirībā no pārējiem bišu saimes ražojumiem, propolisa īpašības bites nosaka tikai daļēji. Propolisa radīšanā bites piedalās, par to nav šaubu, un vislielākais bišu nopelns ir viņu māka sameklēt propolisa veidošanai labākos izejmateriālus, piemēram, īstos augu pumpurus un izdalījumus uz auga mizas. Līdz ar to, ka propolisu ievāc no stropa apkārtnē augošajiem augiem, būtiski ir tas, kādi ir šajā apkārtnē augošie augi, kādas augu sugas ir pārstāvētas. Attiecīgi - propolisa sastāvs var krietni atšķirties, īpaši, ja tas ievākts atšķirīgās klimatiskās zonās, kur aug atšķirīgi augi.

Lasīt tālāk...
 

Propoliss

Kādā grāmatā lasīju aptuveni šādus vārdus par propolisu:

„Propolisu bites ievāc un atnes stropā tāpat kā putekšņus. Tikai propolisu tās vāc nevis no ziediem, bet no dažādu koku pumpuriem. Tas tiek darīts karstā laikā, tad, kad ir visaugstākā temperatūra, jo tad tā masa ir mīksta. Taču, neskatoties uz to, darbs kukainīšiem veicas ļoti gausi – propolisa nastiņas savākšana var ilgt gandrīz stundu.”

Lasu un nebeidzu vien brīnīties, ar kādiem darbīgiem un nenogurdināmiem kukaiņiem mums, biteniekiem, ir darīšana! Jo citur savukārt bija rakstīts, ka viena putekšņu nastiņa sastāv no 2,3 miljoniem ziedputekšņu. Var būt arī mazāk, tas ir atkarīgs no putekšņu izmēra.

Vairāk vai mazāk, skaitlis ir pietiekoši liels, lai rosinātu fantāziju. Šis fakts un doma, ka bitei pie kājiņas ir neliela lodīte, mazs pikucītis putekšņu, kas, lai arī šķiet sīki, tomēr ir pietiekoši lieli, lai, kopā savelti, būtu ievērojami, ir fascinējošs. Mazākie putekšņu graudiņi ir tik sīki, ka tos ar neapbruņotu aci nemaz nav iespējams ieraudzīt. Un tomēr šī putekšņu lodīte ir skaidri saskatāma, jo sastāv no tik daudziem putekšņu graudiņiem, cik Latvijā iedzīvotāju. Un tā kā bitei ir pa nastiņai pie abām kājām, tad varam tēlaini sacīt: „Re, kur atlidoja bite – pie vienas kājas Latvija, pie otras - Igaunija.”

Lasīt tālāk...