Man garšo medus

Taču man tas nav svarīgi, jo man patīk MEDU BAUDĪT.

Jā, pie tējas un kafijas (īpaši šķīstošās) es medu pielieku jau automātiski. Viens divi un šķīdums salds, sagatavots dzeršanai. Taču labāk ir medu ēst nesteidzoties un ar baudu. Medus ar baltmaizi un pienu - šāda medus ēšanas pieredze daudziem jau pazīstama kopš agras bērnības. Taču arī šādā salikumā to var darīt ar baudu, katru medus karoti izgaršojot. Dažai medus šķirnei ir tik interesanta garšas buķete, ka tā vien gribas medu salīdzināt ar labu vīnu. Jau iedomājoties vien, cik ziedos pabijušas bites, lai sagatavotu šo vienu medus karotīti, galva sareibst. Un ja vēl atceramies, ka bites nektāru vākušas no dažādiem augiem, izgaršojot var mēģināt medus sastāvu atšifrēt.

Citreiz medus gadās tāds mazāk īpašs. Vismaz manas garšas kārpiņas tajā nekā saistoša neatrod. Tad baudu radu citādāk, piemēram, veidojot dažādas kombinācijas. Ļoti garšīgi ir medu ēst uz sviestmaizes. Jā - ar sviestu vai margarīnu. Interesants salikums iznāk, ja medu ēd kopā ar redīsiem. Pamēģiniet! Šāda recepte ieteicama pavasarim. Ņem lielus un stingrus redīsus, ēd un uzlaiza medu. Parasti redīss pats par sevi ātri nošķebina, tāpat ir arī ar medu - daudz tīrvielā iekšā nedabūsiet, bet, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, kopā abas šī lietas labi sader.

Vasarā medu var ēst kopā ar tomātiem vai gurķiem, vēlāk, kad ienākas agrie rudens āboli - ar tiem. Vārdu sakiet - mēģiniet, meklējiet, eksperimentējiet - nenožēlosiet!

Medus ir salda viela, ko ražo bites no augu izdalītā nektāra. Augu ziedos atrodas īpašas šūnas - nektāriji, kas izdala cukuriem bagātu šķīdumu. Taču nektārs nav vienīgais dabā sastopamais materiāls - izejviela medum. Bites ļoti labprāt aplido arī augus, uz kuru lapām atrodami tur parazitējošo insektu dziedzeru izdalījumi - vielmaiņas atliekvielas. Retāk medus tiek ražots no tikai dažiem augiem raksturīgajiem ārpusziedu nektārijiem - šūnām, kas darbojas līdzīgi kā nektāriju šūnas ziedos.

Bites nektāru iesūc savā medus guziņā un pārnes stropā, kur to iepilda šūnās. Nektāra pārtapšana medū ir process, kura laikā tas zaudē lieko mitrumu un tiek papildināts ar bišu organismā ražotiem sekrētiem. Šo sekrētu darbības rezultātā nektāra sastāvā ietilpstošais saliktais cukurs (disaharīds - saharoze) tiek sašķelts vienkāršajos cukuros (fruktozē un glikozē) un medus kļūst par jebkuram dzīvam organismam viegli izmantojamu produktu.

Īstu medu ražo tikai tās bites, kuras dzīvo lielās kopās - saimēs - un šādas saimes kā viens vesels organisms dzīvo visu gadu. Šādas saimes dzīvības procesu nodrošināšanai nepieciešamo ogļhidrātu barību sniedz medus. Latvijā sastopamās vientuļās bites un kamenes medu neražo, jo saimes veido tikai vasarā. Pārziemo tikai kameņu mātes, kuras ziemošanas laikā „guļ" - nav neaktīvas un papildus barība tām nav nepieciešama.

Ļoti būtiski ir apzināties, ka medu ražo medus bite (latīniskais nosaukums - Apis mellifera, kur vārds - mellifera - nozīmē "medus nesēja"), kas nav mājdzīvnieks tādā izpratnē, kā esam raduši šo vārdu saprast. Jo bites, kas dzīvo dravnieka stropā ne ar ko neatšķiras no savām māsām brīvā dabā. Tās neatkarīgi no dzīves vietas - dravā (stropā) vai mežā (koka dobumā) - nektāru ievāc brīvā dabā. Vienīgais veids, kā cilvēks spēj iejaukties bišu ēdienkartē (atšķirībā no citām lopkopības nozarēm, piemēram, piena ražošanas) ir izvest bites ganībās uz kādiem noteiktiem nektāraugu laukiem, vai arī nektāraugus sēt un audzēt dravas tuvumā. Un arī vēl tad nav pilnīga garantija, ka bites tik tiešām izvēlēsies dravnieka nolūkotos augus. Minētais norāda, ka medus ir dabisks produkts. Un jo dabiskāka un nepiesārņotāka vide, jo kvalitatīvāks ir medus.

Medus ir bioloģiski aktīvs, diētisks produkts, taču tam nepiemīt bieži vien maldīgi piedēvētās brīnumlīdzekļa spējas. Medus ir senākā saldviela, tas kopš sirmas senatnes ir populārs tautas medicīnas līdzeklis, tomēr no modernās medicīnas viedokļa, tas galvenokārt tiek rekomendēts kā ļoti kvalitatīvs diētisks pārtikas produkts. Medus nav medikaments, tas ir ļoti labs palīgs atveseļošanās procesā un veselīga dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa.

Bez visa jau iepriekš minētā, medus vienkārši ir arī ļoti garšīgs produkts. Pierasts un pat par normu tiek uzskatīts, ka vīndari un vīna baudītāji iecienītajam dzērienam velta garumgaros tekstus, lai definētu tā garšas un smaržas īpašības un aprakstītu baudas, ko sniedz šī dzēriena lietošana. Taču drīzāk tāds gods pienāktos medum. Medus smaržas, garšas un krāsas buķeti nodrošina gan dažādie augi no kuru nektāra medus ražots, gan nektāra ievākšanas laiks un vieta. Nemaz nav jābūt īpaši trenētam degustatoram, lai jau drīz vien, pēc vairāku medus burciņu lietišķas aplūkošanas, apostīšanas un nogaršošanas, kļūtu par šī produkta pazinēju un cienītāju. Lai spētu atšķirt un izbaudīt dažādo medus šķirņu raksturīgās īpašības, aromātu un garšu.