JAUTĀJUMI

Vai rapšu medus ir vērtīgs arī tad, ja rapšu lauks tiek miglots?Vai ķīmikāliju atliekas nesaglabājas medū?

Rapšu medus pats par sevi ir vērtīgs gaišais medus ar maigu garšu un labi izmantojams kafijas un tējas saldināšanai cukura vietā, jo nepiešķir dzērienam izteiktu medus aromātu un garšu. Ja rapšu lauks ir miglots ar rapša audzēšanā nepieciešamajām ķimikālijām, kuras likumdošanā atļautas lietot un miglošana notiek atļautajos laikos, tad nekādas ķimikāliju atliekas rapša medū nekonstatē. Ja rapša lauki migloti ar neatļautām ķimikālijām, kas kaitē, pirmkārt, visvairāk pašām bitēm, tad bites parasti aiziet bojā nemaz nepaspējot medu ievākt, jo visindīgākais un viskaitīgākais šāds medus ir tieši bitēm, kā nekā bites pārtiek tikai no tā.

Kādēļ medus 3 nedēļu laikā +12 grādos vēl ir tikai nedaudz kristalizējies (vēl ir lejams)? Esot it kā no savvaļas augiem (usnes, dadži, āboliņš). Medus vidēji tumšā krāsā. Cik ilgā laikā tas kristalizējas?

Medus kristalizēšanās ātrums ir atkarīgs ne tikai no apkārtējās temperatūras (visstraujāk notiek +12±1°C temperatūrā), bet to nosaka glikozes un medū esošā ūdens attiecība, ko savukārt nosaka augi, no kuriem medus ievākts (ļoti ātri, dažreiz pat šūnās kristalizējas rapša medus, viršu medus nekristalizējas gandrīz nemaz, ilgi "šķidrs" saglabājās arī lapu izsvīduma medus). Arī medus ar paaugstinātu mitruma saturu kristalizējas straujāk.

Vai medus šūnās var saskābt? Tas aizmirsts jau vairāk kā gadu stāv virtuvē uz plauktiņa. Nesen atvēru trauku, šķiet, ka tas ir sabojājies. Vai tas var sabojāties? Kā to pareizi glabāt?

Parasti medus šūnās nesaskābst, taču jāņem vērā, ka medus šūnās, kas uzglabāts ārpus stropa tāpat var gan kristalizēties, gan arī sabojāties, piesaistot apkārtējā gaisā esošo mitrumu, un, ja uzglabā siltā vietā tas var arī saskābt. Tā paša iemesla -siltuma  un mitruma dēļ, var sabojāties medus, kurš tiek glabāts virtuvē uz plauktiņa, ja burkas vāciņš nav pilnīgi hermētiski noslēgts, jo virtuvē parasti ir silts un mitrs gaiss ēdiena gatavošanas dēļ. Medus ir ļoti higroskopisks produkts un viegli uzņem apkārtējā gaisā esošo ūdeni. Vēsā un sausā vietā (pagrabā, ledusskapī) medu var uzglabāt ļoti ilgi, tas var sakristalizēties, taču tā kvalitatīvās īpašības pa šo laiku būtiski neizmainās. Vienkāršam medus ēdājam parasti pietiek ar to, ka iegādāto medu netur virtuves tvaikos un burciņu kārtīgi aizskrūvē. Medus nav tas produkts, kas ātri bojājas.

Kas ir medus? Kādus vitamīnus (uzturvērtības) tas satur? Man nav īstas pārliecības, ka tas ir tik veselīgs, kā saka. Salds cukurs?

Pēc definīcijas "medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra vai augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus tā vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties". Galvenā sastāvdaļa medū ir vienkāršie cukuri – glikoze un fruktoze, nelielos daudzumos arī citi, kā arī vitamīni, minerālvielas, aminoskābes.

Vai pēc medus krāsas var noteikt kāda ir medus kvalitāte? Kas ir kvalitatīvs medus? Vai ir kādas metodes, kas nosaka to, vai medus ir kvalitatīvs? Vai arī pērkot atliek vien paļauties uz bitenieka teikto.

Pēc medus krāsas medus kvalitāti noteikt nevar. Kvalitatīvs var būt gan gaišs, gan tumšs, gan dzeltenīgs, zaļgans, pelēcīgs, bāls, sarkanīgs, brūngans medus. Medus krāsu nosaka medus izcelsme – augi, no kuriem medus ticis ievākts. Āboliņa, rapša medus ir ļoti gaišs, šķidrā veidā gandrīz caurspīdīgs, griķu medus ir ļoti tumšs brūns, ja ievākts tikai no griķiem tas var izskatīties gandrīz melns. Galvenais medus kvalitātes rādītājs ir medus mitrums, kas nosaka medus labo kvalitatīvo īpašību saglabāšanos uzglabāšanas laikā. Pēc pieņemtajiem kritērijiem medus mitrums nedrīkst būt lielāks par 20% (viršu un āboliņa medū ne vairāk par 21%). Praktiski to var pārbaudīt ar karoti paņemot medu un griežot ap karoti, istabas temperatūrā tas nepil un nelīst uzreiz ārā, bet tinas ap karoti. Bitenieka amata prasme un arī vēlēšanās medu uzglabāt nosaka to, ka izdevīgi ir burciņās pildīt nogatavinātu medu ar atbilstošu medus mitrumu un pircējam atliek paļauties uz bitenieka amata prasmi.

Ir medus, kas dažkārt kož rīklē (ir stiprs)? Kas nosaka to, cik medus būs stiprs? Vai taisnība, ka, jo stiprāks medus, jo veselīgāks?

To vai medus kož rīklē vairāk vai mazāk nosaka skābju daudzums medū, kas ir parasta medus sastāvdaļa un tas atkarīgs no augiem, no kuriem medus ievākts. Tas, ka medus stipri kož rīklē neliecina ne par labāku medus kvalitāti ne arī par lielāku veselīgumu, tā ir medus īpašība. Medū esošās skābes piedalās medus aromāta veidošanā.

Vai ir tā, ka mūsdienās lietot medu ir nevajadzīgi un pat kaitīgi, ņemot vērā to kaloriju daudzumu?

Medus pamatā ir vienkāršie cukuri - glikoze un fruktoze. Tātad zināma taisnība tajā ir, ka medus ir cukurs. Taču tā īpašības atšķiras no baltā cukura, kas ir tīra saharoze. Medū esošie vienkāršie cukuri jau ir gatavi no gremošanas trakta nonākt asinīs, kamēr saharozei vispirms nepieciešama apstrāde gremošanas sistēmā. Sašķeltai saharozei uzsūcoties vienkāršo cukuru veidā strauji paaugstinās cukura līmenis asinīs, kura normalizēšanā ir jāpiedalās aizkuņģa dziedzera insulīnam. Uzņemot medu šāda strauja cukura līmeņa paaugstināšanās nenotiek, jo tas uzsūcas vienmērīgāk un organismam draudzīgāk. Viena karote medus satur 64 kalorijas , viena karote cukura satur 45 kalorijas. Taču medus ir saldāks par cukuru, līdz ar to izmantojot saldināšanai pietiek ar 1 karoti medus vai 1,5-2 karotēm cukura., tādejādi uzņemto kaloriju skaits līdzsvarojas.

Vai medus burciņās, ko pērku lielveikalā (ne no saimniekiem) ir labs?  Vai pārkausēts (sildīts) medus nezaudē savas kvalitātes?

Lielveikalā iegādātajā burciņā medus tāpat atbilst vispārējām medus kvalitātes prasībām un ir izmantojama kā veselīga saldviela. Protams, lielos daudzumos fasējot medu, tas tiek pakļauts dažādiem procesiem kā sildīšana, vissīkāko vaska daļiņu atdalīšana, līdz ar to, protams, tas atšķiras no svaiga tikko no stropa ņemta medus. Iespējams, medus no bitenieka, kuram mājās nav tāda medus fabrika, ir dabīgāks. Šeit var noderēt salīdzinājums ar pienu pakās, ko pērkam veikalā un pienu, ko varam iegādāties no kaimiņiem laukos, pirms apstrādes piena fasēšanā, atšķirībā no piena medus parasti netiek pasterizēts. Medus tiek sildīts un kausēts, lai iegūtu pircējam tīkamo šķidrā medus konsistenci. To var izdarīt un sevi cienoši bitenieki to arī dara, tā lai pēc iespējas mazāk ciestu medus bioloģiski aktīvās vielas, tas ir, šajā procesā nedrīkst pārsniegt 40°C. Pārkarsējot medu, tas iegūst karameļu piegaršu un tajā var palielināties cukura sadalīšanās produkta - hidroksimetilfurfurola daudzums, šīs vielas pieļaujamais daudzums ir noteikts medus kvalitātes kritērijos un nedrīkst to pārsniegt, pārkarsētā medū zūd arī medus bioloģisko aktīvās vielas.

Kuru ziedu medus ir vielām bagātākais? Kāda atšķirība – viršu, liepziedu, rapšu, un citu ziedu medus?

Tradicionāli tiek uzskatīts un tam ir arī pierādījumi, ka tumšo šķirņu medus ir dažādām bioloģiski aktīvām vielām bagātāks nekā gaišo šķirņu medus. Tumšajās medus šķirnēs ir vairāk minerālvielu un citu augu vielu. Piemēram, griķu medus krāsu nosaka tajā esošie antioksidanti polifenoli, kā arī uzskata, ka šis medus ir īpaši bagāts (uz citu medus fona) ar dzelzi. Lapu izsvīduma medus, ko bites ievāc laikā, kad dabā maz ziedu un iestājas vēsas naktis, bet dienas ir karstas, ir īpašs medus, kas satur citādu cukuru spektru, nekā ziedu medus un salīdzinoši īpaši daudz minerālvielu. Diemžēl šis medus ir tik minerālvielām bagāts, ka pašām bitēm neder ziemas barībai. Taču cilvēkiem šī paša iemesla dēļ ir ļoti noderīgs un arī labi garšo. Ja medus ir vākts no dažādiem augiem, tad tas ir dažādu ziedu jeb poliflorais medus, bet ja ir izdevies ievākt pārsvarā no viena veida augiem, tad tas ir monoflorais medus un to drīkst saukt par liepu, viršu, griķu, āboliņa, rapšu medu. Nosauktie monofloro medus veidi ir tie, kuras parasti var iegūt Latvijā, retāk, bet gadās arī kādi citi. Pārsvarā tomēr Latvijā iegūst dažādu ziedu medu, jo vasara un ziedēšanas laiks ir diezgan īss un daudzi augi zied vienlaikus. Ja nav lielu griķu, āboliņa vai viršu vai kādu citu augu lauku platību, tad monofloro medu iegūt nevar. Ar to arī šis medus atšķiras, ka nācis no atšķirīgiem augiem , ir dažādas krāsas un garšas. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko, droši vien tas arī  būs tas, kas tajā brīdī konkrētam cilvēkam ir visnoderīgākais.

Vai medu var izmantot skaistumkopšanā?

Medu jau kopš seniem laikiem izmanto skaistumkopšanā. Medus ātri iesūcas ādā, baro to un tam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Daudzi skaistumkopšanas saloni piedāvā medus masāžas, medu var izmantot sejas ādas maskām un ne tikai. Medus maskas un krēmi piešķir ādai svaigumu un izlīdzina grumbas. Ejot pirtī var uzziest uz uzkarsētas ādas medu, vai nu tīrā veidā, vai tā saukto pirts medu, kuram var pats piejaukt vai nopirkt jau gatavu ar dažādām ēteriskām eļļām. Var izmantot arī kā medus vannu – ejot vannā izšķīdina ūdenī 200-250 g medus un vannojas, rodas patīkamas sajūtas.