Bišu maize

Bišu maizes galvenā vērtība slēpjas apstāklī, ka bites tos jau ir sagatavojušas kā pārtikas produktu. Puteksni sedz ārkārtīgi ciets apvalks. Biškopības produkcijas ražošanas procesā daudzkārt mēģināts šo apvalku sašķelt. Kādēļ? Tādēļ, ka apvalks putekšņa graudiņu droši sargā, diemžēl arī mūsu gremošanas sistēmā, un neļauj vērtīgajam saturam no putekšņa graudiņa nonākt mūsu organismā.

Kopš seniem laikiem cilvēki savā pārtikā lieto skābētus produktus. Izrādās, šādā veidā iespējams, pirmkārt, saglabāt produktos esošās barības vielas un, otrkārt, pasargā tos no nevēlamu mikroorganismu iedarbības (pūšanas un pelēšanas). Tomēr arī tas vēl nav viss: izrādās, tā šie produkti jau daļēji tiek „sagremoti” un kļūst mūsu organismam vieglāk uzņemami. Skābēti kāposti, šķiet, ir visklasiskākais produktu skābēšanas piemērs. Kā par brīnumu, cilvēks nav vienīgais šī noslēpuma zinātājs – to zin un izmanto arī bites gatavojot bišu maizi.

 

Pienskābe ir dabas labākais konservants, jo pretēji saviem tuvākajiem un plaši pazīstamajiem konkurentiem – cukurs un sāls (pirmo izmanto augļu, otro gaļas saglabāšanai), tā ne tikai konservē, bet ļauj arī darboties fermentiem, tās ieskābēto produktu padarot vieglāk sagremojamu. Piemēram, bites organisms nespēj pilnvērtīgi sagremot putekšņus (arī cilvēka organisms to nespēj) tādēļ bites putekšņus pārvērš bišu maizē. Bišu maize bitei ir vienīgā pieejamā olbaltumvielu barība un no tā, vai saime ir nodrošināta ar šo barības vielu vai nē, ir atkarīga bišu saimes eksistence. Bišu maize ir viens no pilnvērtīgākajiem dabas produktiem, kura tapšanā iesaistīti augu un kukaiņu valsts pārstāvji. Un tā kā bišu maize jau daļēji ir „sagremota” glabājoties šūnās, tā bites organismā tiek izmantota nekavējoties.

Ziedputekšņi ir vērtīgi un veselīgi, tomēr nevajadzētu tos lietot pārmēru lielās devās. Pirms taisīt putekšņu kūri, labāk tomēr konsultēties ar savu ģimenes ārstu, vai vēl labāk – ar ārstu apiterapētu. Ja vēlaties tomēr mēģināt uz savu roku, tad der zināt, ka ieteicamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 15-20 grami (vienā tējkarotē ir 5 grami putekšņu vai 10 grami, ja ar kārtīgu kaudzi). Lietuvas apiterapeiti iesaka vadīties pēc ķermeņa svara un dienas normu noteikt pēc aprēķina – 0,1 g putekšņu uz 1 kg ķermeņa svara. Tas nozīmē, ka pieaugušam cilvēkam ar svaru 80 kg, pēc lietuviešu ārstu ieteikuma vajadzētu uzņemt ne vairāk kā 8 g putekšņu (vienu kārtīgu tējkaroti).

To, ka putekšņi tik tiešām ir dabas veidots uzturvielu koncentrāts, liecina kaut vai fakts, ka lietojot ikdienā 35 g putekšņu pilnīgi pietiek, lai nodrošinātu organismam nepieciešamo proteīnu daudzumu. Bet lietojot tikai 25 gramus putekšņu ikdienas, jūs jau esat uzņēmis visas organismam nepieciešamās aminoskābes! Tomēr, kā jau teikts iepriekš, pirms sākt putekšņus ēst ikdienā, labāk tomēr konsultēties ar ārstu.

Juris Šteiselis